Pedagoģiskā psiholoģija

Skolotājs kā personība: psiholoģiskie aspekti
Skolotāja profesijas izvēles neapzinātie motīvi:
- bērnības bezpalīdzības un pazemojuma izjūtas kompensācija, tiecoties pēc varas pār skolēniem
- vēlme identificēties ar skolotāju – cieņas, apbrīnas un autoritātes objektu
- vēlme piepildīt vajadzību “būt noderīgam”
- izvēlēties sev labi pazīstamu profesiju nepārliecinātības un nedrošības dēļ
- grūtības veidot līdzvērtīgas saskarsmes attiecības
- vēlme būt uzmanības centrā

2. Ārējie psiholoģiskie cēloņi – profesijas specifika:
centralizētas mācību programmas katra bērna unikālā individualitāte – dilemma!
nav iespējams nodemonstrēt un pēc tam atdarināt „labas” pedagoģiskās pieredzes paraugu – kāpēc?
nav iespējams nodefinēt, ko skolotāja darbā nozīmē „padarīt visu”
skolotāja pašvērtējumu emocionāli ietekmē skolēnu sasniegumi
„skolotājs ir vientuļa profesija” – kāpēc?
neprognozējamība + rutīna
laba metodoloģiskā, bet vāja psiholoģiskā sagatavotība – vai patiešām?
skolotāja pamatlomas izmaiņas sabiedrībā

3. Iekšējie psiholoģiskie cēloņi – saistīti ar skolotāja personības iezīmēm (rakstura īpašībām, uzskatiem, vērtībām, pieļaujamības robežām):
perfekcionisms, neīstā vainas izjūta; kā sekas –„hroniskā noguruma sindroms”
neprasme sadalīt atbildību; sociālās gaidas, ka „skolēni ir bezatbildīgi”
bailes būt „sliktam skolotājam”
zema pašcieņa, līdz ar to „uzbrukuma gaidas” un sevi aizsargājoša pozīcija kā saskarsmes pamatmodelis
eksternāls kontroles lokuss
nepacietība
neadekvāts empātijas un refleksijas līmenis – pārāk augsts vai pārāk zems
sāncensības gars
savu emociju neapzināšanās vai neprasme vadīt to izpausmes – kā tas var būt?

…