Māras ir gadskārtu svinama diena, kad vasaras laiks ir beidzies un sākas rudens. Pēc mūsu laika skaitīšanas tas iekrīt 7. augustā. Šajā dienā tiek daudzināta Māra. Māra ir visas vieliskās pasaules izpausme. Māras darbība norisinās vieliskā pasaulē, viņa piedalās visās ļaužu dzīves norisēs. Dainās viņu piemin vai ik solī ikdienas dzīvē. Tā kā Māras viebna no darbībām ir auglība, un ap šo laiku tiek pļauti rudzi, tad latvieši Māras dienu saistīja ar ražas ievākšanas dienu. Māras diena ir maizes diena, tā runā dainas. Tiek cepta pirmā jaunā rudzu maize. Jaunas maizes cepšana ir svarīgs notikums, kurā pati Māra ņem līdzdalību.
Jaunajau maizītei
Liel godiņu i taisīju:
Pillu cepli maizes cepu,
Kāvu labu vucēniņu.…
