Un visam pāri – neizprotamā māju smarža, kas katrā sētā savādāka. Es guļu visam pa vidu uz vecās, neizkrāsotās dēļu grīdas savā Latgalē, savā Latvijā un smejos par to visu. Mana pasaule šorīt ir tepat, jo rīt es atkal došos prom. Mani gaida mūžīgais ceļš, mani gaida nezināmais. Tāpat kā gaida mana Latgale ar nepasacītām ardievām uz lūpām!…
