Pārvaldes organizacijas īpatnības Livonijas vasaļvalstu konfederācijā: Teorētiski Romas pāvests sevi uzskatīja par visu Livonijas zemju īpašnieku. Visas bīskapijas katoļu baznīcas līnijā bija pakļautas pāvestam. Rīgas arhibīskapijai bija pakļautas pārejās Livonijas bīskapijas. Livonijas ordenis (klerikāli militāra organizācija) saņēma zemi lēņos no Livonijas bīskapiem, tātad arī tika pakļauts pāvestam. Faktiski Livonijas bīskapi saņēma augstāko varu no feodālās Vācijas ķeizara. Ordenis var raksturot kā Livonijas bīskapu vasalis un ķeizara apakšvasalis. Livonijas valstu atkarība no feodālās Vācijas valsts bija formāla. Livonijas ordernis bija Vacijas ordeņa sastāvdaļa. Livonijas ordeņa valsts izveidojās no orderņa brāļu seperātistiem, bet formāli tai bija juridiskas saites ar Vācu orderi.
2. Pārvaldes organizācijas īpatnības poļu-zviedru koloniālās pārvaldes laikā:
Par poļiem:
- Pēc padošanās līguma noslēgšanas starp Livonijas ordeņa mestru G. Ketleru un Polijas karali Latgale, Vidzeme un Dienvidigaunija nokļuva Polijas pārvaldīšanā. Juridiski tā piederēja Lietuvai, bet bija padota arī Polijas karalim. Ketleram tika uzticēta Aizdaugavas hercogiste, kurā viņš ieņēma pārvaldnieka amatu līdz 1566.g., kad šo amatu ieņēma Lietuvas lielhetmanis Jans Hodkēvičs.…
