Genocīda parādībai ir senas vēsturiskas saknes. Ziņas par šo fenomenu ir sastopamas jau kopš senajiem laikiem. Genocīda definīcijai līdzīgas darbības bija novērojamas gan seno valstu savstarpējos karos, gan šis process tika īstenots balstoties uz konkrētiem reliģiskajiem priekšstatiem par konkrētas cilvēku grupu. Bieži genocīdu veicināja kādas tautas „izredzētības” starp citām tautām koncepcija. „Izredzētības” aspektu var identificēt gan jūdaisma, kristīgās baznīcas un islāma attīstības vēsturē, gan Senās Romas un Nacistiskās Vācijas politiskajās sistēmās.
1948.gada 9.decembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma konvenciju „Par genocīda nozieguma novēršanu un sodu par to”.…
