Daudz ir dzirdēts par lielajām naudas summām rietumu valstīs, kuras pieprasa un dažkārt arī saņem par vismazāko veselībai nodarīto kaitējumu. Tabakas kompānijas maksā milzīgas kompensācijas cilvēkiem, kuri ir saslimuši ar plaušu vēzi un it kā nav zinājuši par tabakas kaitīgumu. Vai arī paslīdot uz ietves pie kādas bagātas kompānijas ēkas vai lielveikala kāpnēm saņem atlīdzību, kas daudzas reizes pārsniedz ārstēšanās izdevumus. Latvijā gan nav dzirdēti gadījumi, ka kāds saņemtu simts vai vairāk tūkstošus latu par neveiklu paslīdēšanu uz tikko mazgātas grīdas lielveikalā, vai guvis citas personas dēļ traumu kādā citā veidā iespējams vēl nopietnākā. Kādēļ gan Latvijā atlīdzība par kaitējumu, kas nodarīts mūsu nozīmīgākajam “īpašumam”, proti, veselībai ir gaužām maza? Satversmes 93. pants nosaka, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums, savukārt 111. pants nosaka, ka valsts aizsargā cilvēka veselību. Tās ir mūsu pamattiesības, kuras saistās ar mūsu veselību un dzīvību. Civiltiesiskā atbildība ir tikai viens no veidiem kā valsts aizsargā cilvēka veselību un dzīvību. …
