I. Periods pirms latviešu rakstu rašanās 9.-15.gs
9.gs tirdzniecības sakaru attīstība, sakarā ar ticējumiem rodas vajadzība pēc maģiskajām zīmēm, veidojas sakari ar rietumiem un austrumiem, austrumos ir slāvi un viņiem ir rakstība – kirilica. Šo lietu ietekmē rodas vajadzība pēc rakstības.
13.gs vācieši iekaro Baltiju un visa izglītība un kultūra nonāk baznīcas rokās.
Īpašumu zīmes, krusti, simboli, hronikas – „Livonijas Indriķa hronika” 1225.g., „Atskaņu hronika” 1290.g. Dažāda reliģiskā baznīcas un juridiskā literatūra – viss vācu valodā.
Kopīgs mērķis – aizstāv Vācijas un Livonijas ordeņa mērķus – pakļaut Latviju. Visi teksti novirza cilvēka domas uz cilvēka niecību Dieva un baznīcas priekšā.
II. Latviešu rakstu sākums 16., 17.gs
Latvijā rodas nepieciešamība pēc gr. latviešu val., jo R-Eiropas reformācijas kustības ietekmē Latvijas baznīcas ceremonijas pārkārto latviešu val. 16.gs sabrūk vācu okupācija Baltijā un Baltija nokļūst Poļu-Zviedru atkarībā. Pār baznīcu sāk valdīt valsts vara, karalis nosaka baznīcas dzīvi, rodas pirmā tipogrāfija Rīgā.
1525.g. rodas pirmā zināmā grāmata latviešu val., rodas baznīcas teksti, katehismi, evaņģēliji, luterāņu dziesmu tulkojumi, ikgadējie bazn. kalendāri, daži dzejoļi latīņu val., kurus sadzejo vācu mācītāji
Grezns darbu noformējums – domāts vācu mācītājiem.
…
