Pagājuši jau 84 gadi kopš 1917.gada revolūcijas, pēc kuras pie varas nāca padomju valdība, un latviešu strēlnieku līdzdalību to gadu notikumos joprojām daudzi uztver vai nu kā Latvijas pagātnes kauna traipu, vai kā tā dēvēto vēstures strīdīgo tēmu.
Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšana
Cariskās Krievijas karaspē`ks atstāja Kurzemi un Zemgali bez nopietnas pretošanās ienaidniekiem, likās, ka tas neuzskatīja šīs teritorijas par savu zemi, kuras dēļ būtu vērts cīnīties.
Tiešī šis apstāklis veicināja latviešu sabiedrībā domu, ka Vidzemes aizstāvēšana, kā arī Kurzemes un Zemgales atgūšana veicama ar latviešu karaspēka vienībām. Protams, arī Krievijas cara valdības saprata, ka Vidzeme jāaizstāv par katru cenu, lai vāciešiem nebūtu brīvs ceļš uz Krievijas galvaspilsētu Pēterpili. Šo apsvērumu dēļ 1915. gada jūnijā latviešu pārstāvis Krievijas valsts domē J. Goldmanis iesniedza krievu armijas virspavēlniekam lūgumu atļaut dibināt atsevišķas latviešu kaujas vienības. 1915. gada 19. jūlijā tika izdota frontes virspavēlnieka pavēle par latviešu bataljonu dibināšanu (vēlāk tos pārdēvēja par pulkiem).
Latviešu pārstāvji Krievijas valsts domē Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis vērsās pie tautas ar uzsaukumu: “Pulcējaties zem latviešu karogiem!... Brāļi, stunda ir situsi. Kas tic, tas uzvar! Uz priekšu ar latviešu karogu par Latvijas nākotni...”…
