Neatkarību atguvusī Latvija tāpat kā pārējās Centrālaustrumeiropas valstis pēc komunistis
ko režīmu krišanas, nonākusi būtiski citā vidē, kur aizvien vairāk jūtama globālo procesu ietek
me. Vienas no sekām ir politisko norišu internacionalizēšanās. Gadu no gada pieaug starptau-
tisko notikumu ietekme uz valsts iekšējām norisēm. Lai Latvija globalizācijas procesos spētu
iesaistīties pilnvērtīgi, atbilstoši jāattīstās valsts pārvaldībai, pilnīgi jāizvēršas demokrātijai.
Integrācija globālajā sabiedrībā nav tikai starptautisko organizāciju un institūciju mēr-
ķu atbalstīšana un iestāšanās dokumentu parakstīšana. Tā arī prasa, lai valsts fundamentāli
mainītu savus nacionālos likumus un politiskās nostādnes, pārveidotu administratīvo sistēmu.
90.gados Latvija konsekventi virzījusies uz iekļaušanos demokrātisko valstu saimē. Šo
virzību nostiprinājuši noslēgtie līgumi ar ES (Latvijas un ES Brīvās tirdzniecības līgums, Aso
ciācijas līgums), ANO, EDSO, NATO, Pasaules tirdzniecības organizāciju, kā arī saistības, ko
Latvija uzņēmusies pievienodamās vairāk nekā 100 starptautiskajām konvencijām.
Globalizācija liek grozīt Latvijas likumus, jo atvērtas sabiedrības apstākļos likumdoša
nai jāseko starptautiskajām konvencijām un tiesību normām, kuras par pareizām atzinušas Lat
vijas partnervalstis un kuras paredzētas Latvijas starptautiskajos līgumos. Šāda likumu saska-
ņošana veicina solidaritāti, stabilitāti un prognozējamību valstu attiecībās.…
