Šī spektra vidusdaļā atrodas zona, kurā vērojams abpusējs ieguvums, jo organizācija un publika komunicē, lai iegūtu abām pusēm pieņemamu lēmumu. Šis jaunais modelis uzlabo mūsu izpratni par sabiedrisko attiecību praksi, jo tas ņem vērā abas sabiedriskajās attiecībās iesaistītās puses. Tā kā gan organizācija, gan tās mērķauditorija izmantos kādas komunikācijas stratēģijas, būtu jāpārzina publikas stratēģijas tikpat labi kā pašiem savas.
Darbs pie izstrādājamiem SA modeļiem, kas efektīvāk apraksta kā publikas attiecības norisinās, turpinājās 1996. gadā ar divu dažādu modeļu izziņošanu – kultūras interpretējamo modeli un personiskās ietekmes modeli. Lai arī abi modeļi iekrīt asimetriskajā kategorijā, tie dod mums vairāk par ko padomāt mūsu SA prakses izpratnē. Abi modeli tika balstīti Merilendas Universitātes ārzemju absolventu pētījumā, kas atgriezās savās dzimtenēs, lai pārbaudītu, vai speciālisti viņu valstīs izmanto četrus orģinālos SA modeļus. Lai arī, varbūt šie divi jaunie modeļi reprezentē SA praksi citās kultūrās, tomēr mēs redzam arī to parādīšanos ASV.
Kultūras interpretēšanas modelis apraksta SA praksi organizācijās, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību citās valstīs, „tur, kur ir nepieciešams kāds, kas saprot tās valsts valodu, kultūru, valdību un politisko iekārtu”.
Personiskās ietekmes modelis apraksta SA praksi, kurā speciālisti mēģina nodibināt personīgas attiecības ar galvenajām individuālajām personībām, „kā sakars caur palīdzību var tikt atrasts”.
…
