Arī mūsdienās bieži cilvēki vēlas aizvairīt drūmās domas, piem., par kādu neveiksmi vai nelaimīgu mīlestību, taču tas ir pārāk grūti, tas viss sāp, un, lai tam tiktu pāri ir nepieciešams laiks, daudz laika. Bet tam var tik pāri, un šķiet, arī liriskā “Es” izjūtas ir kā atmiņas par to laiku, kad mācās virsū šīs drūmās domas, jo dzejolī neiezīmējās smeldzīgu sāpju motīvs.