-
4-5 gadīgo bērnu emocionālās sfēras attīstība
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
IEVADS | 6 | |
1. | PĒTĪJUMA TEORĒTISKAIS PAMATOJUMS | 7 |
1.1. | Emociju un jūtu būtība | 7 |
1.2. | Emociju un jūtu veidu raksturojums | 10 |
1.3. | 4 – 5 gadīgo bērnu emocionālās sfēras attīstības īpatnības | 14 |
2. | DIDAKTISKAIS MATERIĀLS BĒRNU EMOCIONĀLĀS SFĒRAS ATTĪSTĪBAI | 17 |
2.1. | Didaktiskā materiāla raksturojums | 17 |
2.2. | Rotaļas un vingrinājumi ļaunuma pārvēršanai | 18 |
2.3. | Rotaļas baiļu pārvarēšanai | 18 |
2.4. | Rotaļas un vingrinājumi pozitīvu emociju veicināšanai | 19 |
2.5. | Leļļu teātris | 22 |
3. | DIDAKTISKĀ MATERIĀLA IZMANTOŠANA BĒRNU EMOIONĀLĀS SFĒRAS ATTĪSTĪBAI | 27 |
SECINĀJUMI | 39 | |
LITERATŪRAS SARAKSTS | 40 |
SECINĀJUMI
1. Emocijas pauž subjekta neobjektīvo attieksmi pret to, kas notiek ar viņu un ap viņu. Emociju rašanās mehānisms ir cieši saistīts ar cilvēka vajadzībām un motīviem. Apstākļi, priekšmeti un notikumi, kas sekmē vajadzību apmierināšanu un mērķu sasniegšanu, izsauc pozitīvas emocijas: baudu, prieku, interesi, uztraukumu. Turpretī situācijas, kuras subjekts uztver kā vajadzību un mērķa realizācijas kavēkļus un šķēršļus, izsauc negatīvas emocijas un jūtas: neapmierinātību, bēdas, skumjas, bailes, uztraukumu u.c..
2. 4 - 5 gadus veciem bērniem jūtas jau tiek apzīmētas ar vārdiem: skaidri ir izteikta vēlme pēc sapratnes, uzticības, tuvības ar citiem cilvēkiem, izveidojas kopības sajūta - jēdziens „mēs”, kas sākumā bērnam nozīmē „vecāki un es pats”, vēlāk pāraug par „es un mani vienaudži”, palielinās neatkarība - bērns pats sevi nodarbina, vairs nepieprasa nepārtrauktu pieaugušo atrašanos blakus, intensīvi attīstībās iztēle, un līdz ar to parādās iztēlotās bailes. Šajā periodā intensīvi veidojas iepriekš minētās emocijas, piemēram, interese, prieks, pārsteigums, diskomforts, riebums, dusmas, bailes, kauns. Pirmsskolas vecumā bērnu emocionālā pasaule ir bagātāka un daudzveidīga. No pamata emocijām (prieks, bailes) tās pāriet uz sarežģītākām emociju gammām: prieks un dusmas. Kā arī bērni apgūst tādu sajūtu valodu kā izteikt pārdzīvojumu izpausmi ar skatienu, žestiem, ar smaidu, kustībām, balss intonāciju.
3. Tieši pirmsskolas vecumā bērns apgūst intonāciju, mīmiku, pantomīmu: tas palīdz viņam izprast cita cilvēka pārdzīvojumus un „atklāt” tos sev. Speciāli organizētās nodarbībās (piemēram, mūzikas nodarbības, pasaku lasīšana) bērni mācās izjust noteiktas jūtas. Spilgtākās pozitīvās emocijas bērns piedzīvo situācijās, kad viņš salīdzina sevi ar kādu pozitīvu literāro varoni, aktīvi tam līdzpārdzīvo.
…
K. Izards (Izard, 1991) runā par to, ka ģimene uzņemas lielāko daļu rūpes par bērna vispusīgu attīstību. Bērniem jo īpaši nepieciešama mīlestība un atbalsts, kas rada viņos uzticības sajūtu un drošību, kas savukārt nepieciešama, lai bērns harmoniski attīstītos. Ģimenei ir noteicošā ietekme uz bērna personības veidošanos viņa dzīves pirmsskolas gados. Šajā laika posmā ģimenes loma bērna attīstībā ir neaizstājama. Liela nozīme personības attīstībā ir emocijām, kas saistītas ar sasniegumiem. Jo agrāk bērns izjūt prieku no tā, ka viņš ir sasniedzis kādu grūtu mērķi, jo konstruktīvāka būs viņa attīstība kopumā. Audzināšanai kopumā ir ļoti liela ietekme uz augoša bērna emociju struktūru. Ģimenēs, kur pieņemts diezgan bargi sodīt par pārkāpumiem, lielākā daļa bērnu izaug ar noslieci uz pēkšņiem agresijas uzliesmojumiem, niknumu un dusmām. Ģimenēs, kurās netiek pielietots sods, lielākā daļa bērnu izaug ar mazu kontroli pār savām emocijām un uzvedību kopumā (Эриксон, 1996). Šo problēmu ir pētījis K. Izards (Izard, 1991); V. Viļunas (Вилюнас, 2004); E. Ēriksons (Эриксон, 1996); P. Jākobsons (Якобсон, 1998). Vēl nepieciešams izpētīt emocionālo sfēru 4-5 gadus veciem bērniem.