Vēl obligāti ir jāatceras, ka ir jāsmaida, jo smaids kausē pat viscietāko ledu. Katrs taču mēs varam iedomāties situāciju, kad esam pilni nopietnības un smaidīšana nemaz nav prātā, bet pretī stāvošai cilvēks laistās kā saulīte. Tādā brīdī vienkārši nav iespējams nepasmaidīt pretī, jo otrs taču ir tik pozitīvi noskaņots.
Mēs katrs apzināmies, kādas ir mūsu labās un kādas ir mūsu sliktās īpašības. Tieši tāpat zinām arī, kuras no tām nepieciešamas veiksmīgai komunicēšanai un kuras parastai vārdu pārmīšanai, bet diemžēl tikai ar zināšanu vien nepietiek, šīs īpašības un prasmes ir jāliek arī lietā. Piemēram, mēs labi zinām, ka nav pareizi lietot žargonismus un lamu vārdus, bet tomēr to darām. Par ko tas liecina? Par to, ka mēs apzināmies, ka tā darīt nevajadzētu, bet tomēr neko nedarām lietas labā, lai to mainītu. Ar to es gribēju teikt, ka cilvēki ir tādas būtnes, kas apgalvo, ka saprot un zina daudz, bet, kad viņiem to palūdz parādīt praksē, tad vairs nezina neko.
Tad meklēsim motivāciju vēlmei veidot labas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem!
…
