Ābeļu kraupis (ierosinātājs Venturia inaequalis)
Vispazīstamākā ābeļu slimība, bojā lapas un augļus. Uz lapām (sākumā nereti apakšpusē) parādās olīvzaļi ieapaļi, samtaini plankumi ar izplūdušām malām, vēlāk to aprises kļūst skaidras, vidus tumšāks. Uz augļiem – ieapaļi plankumi, kas pārklājas ar melnu sūbējumu. Lielāki plankumi uz augļiem plaisā un var pūt. Stipri skartiem kokiem var pāragri nobirt lapas. Slimība sevišķi izplatās siltā, lietainā laikā. Dažādu šķirņu izturība pret kraupi atšķiras. Pasaulē izveidotas daudzas pret kraupi pilnīgi vai daļēji imūnas šķirnes.
Aizsardzība.
2 – 4 reizes sezonā miglo ar fungicīdiem, pirmo miglojumu veic lapu plaukšanas sākumā, jo sēnes sporas parasti izlido maija sākumā, mitrā laikā. Pēc tam miglo atkārtoti tūlīt pēc noziedēšanas. Parasti jāmiglo vēl reizi, kad – atkarīgs no laika apstākļiem. Nevajadzētu miglot vēlāk nekā 30 dienas pirms augļu vākšanas. Izmantojamie fungicīdi: 0.5 – 1% Bordo šķidrums vai cits vara praparāts (1. miglojums), pirms lapu plaukšanas ditāns (0.5% koncentrācijā), hoross (0.03 – 0. 5%). …
