Līdz ar Aukstā kara beigām pasaulē zuda šī perioda noteiktā kārtība, tā starptautiskā sistēma tika iznīcināta- pēc PSRS sabrukuma radās daudz jaunu neatkarīgu, demokrātisku valstu, bija izjaukta bilaterālā situācija pasaulē. Pasaulē radās jauna kārtība, kas balstās uz brīvības un neatkarības, demokrātijas un vienlīdzības, labklājības un varas idejām. Ārpolitikas kursa veidošanai un stratēģijām jaunajā pasaules kārtībā ir daudz lielāka nozīme nekā tam bija agrāk, jo mūsdienās valstis savu ārpolitiku veido pašas, izvēloties preferences, nekā tas bija agrāk, kad valstis pārsvarā bija pakļautas vienai no divām lielvarām Aukstā kara laikā vai arī lielvarām vai impērijām vēl senākā pagātnē. Līdz ar Aukstā kara beigām arī ārpolitikas konteksts un tās vadīšana ir tikusi mainīta un pārveidota pašos pamatos. Ārpolitika pieredzēja tālejošas izmaiņas trijos ārpolitikas kontekstos: starptautiskajā, valsts (valdības) un iekšlietu līmenī, kas ietekmē arī citus ārpolitikas spēlētājus, jautājumus un intereses. Ir paplašinājies līdzdalībnieku un ārpolitikas ietekmētāju un lēmumu pieņēmēju skaits, palielinājusies dažādu jautājumu un tēmu intensitāte ārpolitikas dienaskārtībā un palielinājusies daudznozīmība un neskaidrība, kas aptver nacionālo interešu nolūkus, kas vadītu ārpolitikas kursu.…
