Ievads politoloģijā

Politikas zinātne – Zinātne, kas pēta sabiedrību kā sevi pārvaldošas sistēmas funkcionēšanu, tās mehānismus, to darbību nosakošos faktorus, institūtus, to darbības formas, metodes, pretrunas un tendences. Termins „politikas zinātne” apzīmē zinību nozari, kurai ir viens kategoriju un jēdzienu aparāts. Kā politikas zinātnes pamatnozares tika nosauktas:
1) politikas teorija;
2) politiskie institūti;
3) partijas un sabiedriskās organizācijas;
4) sabiedriskā doma;
5) starptautiskās attiecības.
Tomēr 20.gs. otrajā pusē ASV un ar tām ciešāk saistīto valstu politologu aprindās ar terminu „politikas zinātne” pieņemts apzīmēt vairāku radniecīgu zinātņu sistēmu, kuras pamatnozares ir:
1)sociālā filozofija;
2)politikas teorija;
3)politisko mācību vēsture;
4)nacionālā un reģionālā politiskā vēsture;
5)publiskās varas un administrācijas studijas;
6)salīdzinošās politiskās studijas;
7)starptautisko attiecību teorija;
8)globalistika (pasaules attīstības procesi un tendences);
9)politoloģiskās pētniecības metodoloģija un metodika.
Politoloģija ir zināšanu kopums par politiku, kas veido speciālo zinātņu zinātnisko disciplīnu sistēmu, kura pēta politiskās parādības un procesus.
Politikas uzmanības centrā ir valsts vara un ar to saistītie sabiedrības pārvaldes un vadīšanas jautājumi, kā arī partiju politiskā darbība un intereses attiecības. Politiskā sistēma cenšas saprast sabiedrības vajadzības un intereses.
Politiskās darbības sfēra ir valsts vara un politiskās sistēmas, politiskās partijas un kustības valstī, tiesības un tiesību institūcijas, politisko ideju rašanās partiju darbība. Politiskā darbība un līdzdalība politikā veido sabiedrības pastāvēšanas nepieciešamu priekšnoteikumu kopš sirmās senatnes.…