Vērtējums:
Publicēts: 20.11.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Pedagoģiskā psiholoģija', 1.
  • Konspekts 'Pedagoģiskā psiholoģija', 2.
  • Konspekts 'Pedagoģiskā psiholoģija', 3.
  • Konspekts 'Pedagoģiskā psiholoģija', 4.
Darba fragmentsAizvērt

1.Kādi pašattieksmes un izziņas motīvi dominē jaunākajās, un kādi vidējās klasēs?
Jaunākajās klasēs bērns priekšstatu par sevi gūst no citiem, jo pats sevi vēl nespēj novērtēt. Tādēļ bieži pašvērtējums nesakrīt ar pašizjūtu- pašizjūta ir pozitīva, taču pašvērtējumu nosaka tas, ko dzird no citiem cilvēkiem. Ideālajā variantā, protams, arī pašvērtējums ir pozitīvs. Bērns darbojas pēc motīva- vajag! Sajā vecumā ir svarīgi padarīt darbu līdz galam, bet kvalitāte nav tik svarīga (īsti neizprot kvalitātes patiesos cēloņus). Bērns cenšas uzzināt pēc iespējas vairāk! Vidējās klasēs skolēns spēj “uz sevi paskatīties no malas”, vērtēt savus darbus, salīdzinot tos ar citiem. Tas viss veido skolēna pašizjūtu. Šajā vecumā ir būtiska darba kvalitāte, tādēļ analizē darba rezultātus. Skolēnam ir būtiskāk izprast (likumi, kopsakarības) interesējošo vielu, nevis iemācīties, zināt. Bieži vien attieksme pret kādu konkrētu mācību priekšmetu saistīta ar šī priekšmeta skolotāju.
2.Kādas ir iespējmās sekas, ja starp bērna tuvākās attīstības zonu un skolotāja vai mācību programmas prasībām nav savstarpējas atbilstības?
(Ļ. Vigotska teorija) Tuvākajā attīstības zonā ietilpst tās prasmes un iemaņas, kuras bez pieaugušo palīdzības bērns vēl nespēj izpildīt, bet var izpildīt ar nelielu pieaugušo palīdzību, ar uzvedinošu jautājumu palīdzību. Ja bērnam pārāk agri sāk ko mācīt, tad situācija apmācībai nav labvēlīga. Tas rada bērnam papildus slodzi, iespējams, pat nervozitāti. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants