-
Afganistāna
Robežvalstis
Rietumos tā robežojas ar Irānu, ar Pakistānu dienvidos un austrumos, Turkmenistānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu ziemeļos un Ķīnas Tautas Republiku austrumos. Afganistānā mīt ap 30 miljoni cilvēku, tomēr tas ir tikai aptuveni lēsts, jo oficiāla tautas skaitīšana te nav notikusi jau desmitiem gadu.
Vēstures fakti
Afganistāna atrodas tādā unikālā vēsturisko notikumu saskarsmes vietā, kurā mijiedarbojās daudzas Eirāzijas civilizācijas. Šai zemei ir bijusi nozīmīga loma agrīnās vēstures notikumos. Ritot laikmetiem, šis reģions, kas šodien pazīstams kā Afganistāna, ir piedzīvojis neskaitāmu tautu iebrukumus - āriešu, mēdiešu, persiešu, grieķu, maurju, Kušanas, arābu, tjurku, britu un PSRS, tomēr reti kad iebrucēji spēja pārņemt pilnīgu kontroli pār šo zemi. Bet kad tāda izdevība bija, arī Afganistānas pamatiedzīvotāji siroja kaimiņu zemēs.
Domājams, ka starp 2000 un 1200 gadu p.m.ē., indoeiropiešu valodā runājošie ārieši ieplūda mūsdienu Afganistānas teritorijā un izveidoja tautu, kas kļuva zināma ar nosaukumu Aryānām Xšaθra, jeb „Āriešu zeme”. Iespējams ka zoroastrisms ir cēlies Afganistānā starp 1800 un 800 p.m.ē. Senās Austrumirānas valodas, tādas kā avesta, varētu tik lietotas tajā pašā laikā kad sāka rasties zoroastrisms. Ap 1000 gadu p.m.ē.(vai agrāk), Indoāriskā, vēdiskā civilizācija varētu būt radusies Afganistānas austrumu daļā, Kabulas ielejas apkaimē, tomēr tas joprojām paliek pieņēmums, jo uz arheoloģiskajiem izrakumiem pamatotās versijas, vēdiskās civilizācijas pirmsākumus attiecina uz Indas un Gangas upju ziemeļu apgabaliem, mūsdienu Pakistānā un Indijā.
…
Afganistāna ir valsts Centrālajā Āzijā. Kaut arī pamatā Afganistāna tiek uzskatīta par Centrālās Āzijas daļu, dažreiz to pieskaita Dievidāzijas vai Tuvo austrumu reģioniem, jo tai ir ciešas kultūras, etnolingvistiskas un ģeogrāfiskas saites ar vairumu no tās kaimiņiem. Burtiski nosaukums Afganistāna nozīmē 'afgāņu zeme', tomēr teritorijai, kuru mūsdienās aizņem Afganistāna, ir bijuši daudzi nosaukumi. Šobrīd, saskaņā ar jauno konstitūciju, Afganistānas oficiālais nosaukums ir Afganistānas Islāma Republika. Afganistāna ir 647 500 kvadrātkilometrus liela,šeit dzīvo 31 889 000 iedzīvotāju. Afganistānai ir vairāk nekā 5000 gadu sena vēsture, un tās iedzīvotāju izcelsme sakņojas puštunu, tadžiku, hazareju un uzbeku tautu vēsture. Iedzīvotāji saziņā lieto vairāk nekā 30 valodas, daudzi afgāņi runā savā vietējā valodā, kā arī vienā no divām valsts valodām. 99% iedzīvotāji ir musulmaņi. Vairums afgāņu ir lauku iedzīvotāji, un to dzīve ir atkarīga no iespējas nodarboties ar zemkopību. Afganistānā dzīvo ap 20 tautu - puštuni (38% no valsts iedzīvotāju skaita), tadžiki (25%), hazareji (19%), uzbeki (6%), citas tautas (12%) - turkmēņi, kirgīzi, kazahi, beludži, čāraimeki, nuristāņi. Apdz. blīvums 31 cilv./km2, auglīgās ielejās un oāzēs vairāk nekā 100 cilv./km2. Kalnu rajoni un tuksneši maz apdzīvoti. Kara darbības rezultātā Pakistānā uzturas ap 3 miljoni afgāņu bēgļi, bet Irānā ap 1,3 miljoni. Valstī ir 48.5% sieviešu un 51.5% vīriešu. Uz 106 vīriešiem ir 100 sievietes. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums 3,48% gadā (2001. g.). Valstī vienai sievietei dzīves laikā dzimst vidēji 6 bērni. Valstī tikai 15% sieviešu prot lasīt un rakstīt. 60% iedzīvotāju ir analfabēti. Iedzīvotāju vecuma struktūra (2001.g.): 0 - 14 gadi 42.2% 15 - 64 gadi 55.01% 65 un vairāk gadi 2.79% Dzimstība 41.42 (uz 1000 iedz.) Mirstība 17.72 (uz 1000 iedz.) Dab. pieaugums 23.70 Zīdaiņu mirstība (uz 1000 jaundzimušajiem) 147.02 Mūža ilgums vīriešiem 47 gadi, sievietēm 45.5 gadi (2001. g.). Pilsētās dzīvo 21% iedzīvotāju. Darbaspēka resursus veido 10 miljoni iedzīvotāju (37% no iedz. skaita). 70% darbaspējīgo nodarbināti lauksaimniecībā, 15% rūpniecībā, 15% pakalpojumu sfērā. Gandrīz 3 miljoni iedzīvotāju ir klejotāji un pusklejotāji visa nepieciesama informacija par afganistanu!!
