-
Audzināšanas dimensija izglītības procesā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Audzināšana un paradigmas maiņa sabiedrībā 21. gadsimtā | 4 |
| 1.1. | Pedagoga profesionālā kompetence un pārliecības ietekmē indivīda sasniegtos rezultātus mācību un audzināšanas procesā | 5 |
| 1.2. | Izglītības iestāde ir tieši saistītas un ietekmē izglītībā sasniedzamos rezultātus | 5 |
| 2. | Skolotājs kā audzinātājs | 7 |
| 3. | Audzināšanas darbības funkcijas | 8 |
| 4. | Pētījumi 21.gadsimtā audzināšanas jautājumos, to rezultāti un analīze | 10 |
| 5. | Audzināšana kā mācību procesa daļa | 13 |
| 6. | Metodiskie ieteikumi pedagogiem audzināšanas procesa īstenošanai izglītības iestādē | 16 |
| Secinājumi | 18 | |
| Ieteikumi | 19 | |
| Izmantotā literatūra | 20 |
Secinājumi
1. Audzināšanas teoriju un praksi nozīmīgi ietekmē starptautiskās politiskās iniciatīvas, priekšplānā izvirzot pašaudzināšanas un rakstura izglītības, kā arī personiskās līderības un līderības pieejas.
2. Tehnoloģiju un mākslīgā intelekta attīstība maina izglītības saturu, mācīšanas un mācīšanās pieejas, kā arī priekšplānā izvirza izglītības un kompetences audzināšanas aspektu, kurā izglītība ir resurss sabiedrības kopējam labumam.
3. Audzināšanā iztrūkstot precīzam funkciju dalījumam starp ģimeni un izglītības iestādi, starp pedagogu un klases audzinātāju, ir būtiski, lai izglītības iestāde pati definētu atbildību sadarbībā ar vecākiem un izglītojamajiem
4. Pedagoģisko procesu ietekmē pedagoga metožu izvēli, kā arī uzsver sadarbības nepieciešamību starp bērnu, ģimeni, pedagogu un izglītības iestādi.
5. Izglītības iestādei jāuzņemas atbildība arī par audzināšanu kā kultūras un tradīciju pārmantošanas modeli, un tas kļūst par nozīmīgāko audzināšanas procesā.
6. Pedagoga ētikas normas ļoti ietekmē klases kolektīva izveidi un struktūru.
…
Audzināšanas darbā ļoti svarīga loma ir klases audzinātāja personībai, personiskajam piemēram. Nozīmīga ir vēlēšanās sadarboties ar skolēniem, gan ar kolēģiem, gan ar skolēnu vecākiem un visiem, kuri var sniegt atbalstu klases audzināšanas darbā. Mūsdienu skola gaida profesionāli sagatavotus skolotājus, kas izglītības procesā vienlīdz lielu uzmanību velta gan mācībām, gan audzināšanas darbībai. 21. gadsmitā skola ir institūcija vai vieta, vai centrs, kurā tiek apvienotas skolēnu, skolotāju un sabiedrības intereses, lai uzkrātu zināšanas un izmantotu tās, kurā mācību saturs tiek apgūts starpdisciplināros projektos vai mācību rpiekšmetos un mācību pamatā ir reālu problēmu un dillemmu risināšana. Skolotājs šādā skolā ir mācību procesa organizētājs, kurš palīdz skolēniem pārveidot informāciju zināšanas un zināšanas – dzīvesgudrībā. Skolēns ir indivīds, kurš ir motivēts mācīties, jo saprot, kā mācīšanās sagatavo viņu dzīvei. Lai pieņemtu 21. gadsmita izaicinājājumus, skolotājam nepieciešams pilnveidot savu kompitenci, ko var mērķtiecīgi darīt, gan apmeklējot kursus, gan pašmācībā un ikdienas profesionālajā darbībā. Kā arī paplašinās klases audzinātāja darbībbas saturs, Sabiedriskās dzīves dinamiskums un ideoloģiskās cīņas saasināšanās pašreizējā posmā izvirza prasību uzlabot un pilnveidot klases audzināšanas darb, skolēnu idejiski politiskās auzināšanas un viņu sabiedriskās aktivitātes attīstīšanas jomā. Darbā tiks izskatītas un salidzinātas audzināšanas pieeja pagājušajā gadsimtā un 21. gadsimtā. Veikta analīze uz dažādu grāmatu bāzes, un salīdzināšana laika procesā. [6;143]
