Recenzija par Lindes for Keizerlinkas grāmatu “Tavas asaras uz mana vaiga” (Rīga, 2000)
Šīs grāmatas mērķis ir rosināt sarunas. Izlasījuši kādu stāstu, pieaugušie var to bērniem atstāstīt vai nolasīt priekšā un tad to pārrunāt. Viens otrs stāsts komentārus neprasa – tas ir kā maza vēsts bērnam, ka nāve un sēras ir kaut kas universāls, ka to piedzīvojām mēs visi vai nu tagad, vai kaut kad vēlāk un kopīgas pārrunas par to stiprina mūsu tuvību un nāk par labu – mūsu bailes mazinās vai pazūd pavisam. Bet, lai šīs sarunas būtu auglīgas, mums, pieaugušajiem, vispirms jāizanalizē pašiem sava attieksme pret nāvi un mirstīgumu, pret to, kas bija pirms dzimšanas, un to, kas būs viņsaulē. Mūsu izjūtas un vīzijas par to, kas visus sagaida aiz kapa, var būt dažādas, taču svarīgi, lai tās palīdzētu mums pašiem un citiem.
