Mantošanas tiesības Padomju laikos

Izvēlēties kursa darba tēmu – Mantošanas tiesības Padomju laikos, lika apsvērums, ka trīspadsmit gadu laikā kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, nevar tik viegli aizmirst un pārslēgties no tā laika mantošanas institūta uz šī laika mantošanas institūta. Tas piesaistīja padziļinātai problēmas izpētei.
Kursa darba mērķis ir izpētīt Padomju mantošanas tiesības institūtu, tā problēmām, neskaidrībām, par plusiem un mīnusiem.
Lai visi saprastu atšķirības starp mūsdienu un tā laika mantošanas institūta un, lai nepieļautu kļūdas aizbildinoties ar jaunā likuma nezināšanu, vajadzētu realizēt autora ieteiktos darbus. Protams, ka problēmu kā tādu, tas neatrisinās, bet progress tiks sasniegts.
Normatīvajā ziņā, kursa darba temats ir balstīts galvenokārt uz Latvijas PSR Civilkodeksu un Latvijas Republikas Civillikumu. Protams, arī izmantoju citu autoru darbus, kas rakstījuši par vienu vai otru periodu attiecībā uz mantošanu. Kā piemēru, es varētu minēt Zigmantu Gencu, kurš ir sarakstījis izsmeļošas grāmatas par mūsdienu mantošanas tiesībām, kā arī nedaudz pieskaras Padomju mantošanas tiesībām un Jānis Rozenfelds, kurš rakstījis par Padomju mantošanas tiesībām.
Skatot tiesu praksi, tad lielākās problēmas, kas saistītas ar mantojumiem ir:
1)testamenta formas neievērošana (sekas: absolūti spēkā neesošs – Padomju mantošanas tiesībās; apstrīdams – mūsdienu mantošanas tiesībās.
2)attiecībā uz mantošanas loku, jo tie ir atšķirīgi (mūsdienās).
3)kad ar testamenta palīdzību atstumj neatraidāmos mantiniekus.
Autors, darbā galvenokārt izmanto salīdzinošo metodi, kas skaidri parāda būtiskās atšķirības attiecībā uz mantošanas tiesību institūtu Latvijas teritorijā no XX gs. vidus līdz XX gs. pašām beigām un XXI gs. sākumam. Parādās darbā arī vēsturiskā metode, bet visai nenosacītā daudzumā.…