-
Morālās situācijas ētiskā analīze
Piemērs Nr. 2. Šā gada 28. septembrī Andris Engers pirms lidojuma uz Berlīni iegriezies lidostas "Rīga" kafejnīcā "Coffee Nation". Tur viņam ar kafejnīcas darbiniecēm radies konflikts; pēc A. Engera domām – tāpēc, ka viņš lūdzis runāt valsts valodā.
"Es pasūtīju divas kūkas, kafiju un tēju, bet kafejnīcas darbiniece krievu valodā atbildēja, ka nesaprotot, ko es vēlos. Es vaicāju, ko tieši viņa nesaprot, un latviešu valodā pasūtījumu atkārtoju vēlreiz. Tad viņa nosmīkņāja: "Te ir starptautiskā zona, jūs esat izgājuši pasu kontroli, un es tāpēc varu runāt, kādā valodā vēlos!"," stāsta Andris Engers par lidostas "Rīga" kafejnīcā "Coffee Nation" piedzīvoto. Vēl esot izskanējušas piebildes, ka viņa esot no Ukrainas un latviešu valodu vēl neesot apguvusi pietiekami labi. Lai kā, pasūtījums sagatavots un klients par to ar kredītkarti samaksājis. Tomēr pirkuma čeks liecinājis, ka ir samaksāts par to, kas nav pasūtīts, un A. Engers to aizrādījis. Tad, pēc viņa teiktā, pienākusi otra kafejnīcas darbiniece, mainījusi pasūtījumu un atgriezusi uz kredītkartes vajadzīgo summu. A. Engeru nepatīkami pārsteidzis, ka šī klāt piesteigusies darbiniece, kas pirms mirkļa vēl čalojusi latviski, viņu uzrunājusi krievu valodā, lai gan, kā var spriest, dzirdējusi viņa un savas kolēģes sarunu. Arī pasūtījums viņam ticis pasniegts ārkārtīgi vulgāri, pēc A. Engera apgalvojuma, augļu kūka viņam, burtiski, pasviesta. Ar "skaidrojumu": "Kā tu runā, tā arī pasniedzam, nelaimīgais fašist!"
"Es par kūkām, kafijas tasi un tēju samaksāju desmit latus. Tad var taču galu galā arī pasniegt normāli!" ar sarūgtinājumu saka A. Engers. Konflikta laikā viņš arī aizrādījis, ka informācija par kafejnīcā piedāvātajiem produktiem sniegta tikai angļu valodā. Situācija arvien vairāk nokaitusi, un A. Engers, pēc paša teiktā, aiz uztraukuma izgāzis kafijas tasi – tieši virsū bārmenei. Kafejnīcas darbinieki izsaukuši policiju, ticis sastādīts protokols un A. Engeram par huligānismu piespriests administratīvais sods Ls 50 apmērā.…
Ētika kā akadēmiskā disciplīna iztirzā un formulē pareizās uzvedības orientierus – vērtības un principus. Rīcības atbilstība ētikas vērtībām nodrošina, ka tā ir laba gan pašam indivīdam, gan apkārtējiem cilvēkiem un plašāk – visai sabiedrībai. Saskaņā ar ētikas principiem cilvēka rīcībai jābūt saprātīgai un racionālai – proti, cilvēkam ir jābūt spējīgam pamatot savu rīcību un paredzēt tās sekas. Ētika māca, ka cilvēka rīcībai jāatbilst noteiktām vērtībām, tādām kā godprātība, pašcieņa, taisnīgums, drosme, uzticība, neatkarība.1 Tikai ievērojot ētikas normas un tiecoties sasniegt ētikas vērtības, mēs esam ceļā uz pilnīgāku sevis un sabiedrības attīstīšanu, uz lieku problēmu un domstarpību novēršanu, kā arī uz harimonizētāku ikdienas dzīvi. Ikdienā un sabiedrībā notiek daudz dažādi konflikti, nesaskaņas, un bieži konfliktā iesaistītās neizprot otra cilvēka un dažkārt pat savas uzvedības iemeslus. Piemērs Nr. 1. Pusaudzis nespēj pieņemt to, ka viņa draugu mamma laiž tusēties līdz 24 naktī, bet viņu tikai līdz 23. Šeit rodas nesaskaņas par to, ka bērns uzskata, ka viņš ir sliktāks nekā tas otrs un cenšas pierādīt vecākiem, ka vajag mainīt noteikumus. Savukārt vecāki uztraucas par savām atvasītēm un līdz ar to viņi pastiprināti kontrolē viņus, kas pusaudžiem liekas tīrās briesmas – atskaitīties par katru soli un darbību, kā arī stāstīt par katru draugu, lai vecākiem nebūtu nekādu iebildumu.
