Demokrātijas izcelsme, tās vēsturiskā attīstība

Demokrātijas jēdziens politikas teorijā pieder pie apstrīdamajiem jēdzieniem. Tieši tamdēļ nav viennozīmīgas demokrātijas definīcijas. Demokrātijas jēdziena kā valdīšanas formas pirmsākumi meklējami Grieķijas filozofu darbos. Tās modernās izpratnes pirmsākumi ir 18. gs. beigās, kad norisinājās Rietumu sabiedrības revolūcija. Kā valdīšanas formu demokrātiju definēja kā valdības autoritātes avotu, valdības mērķiem un kā konstituētas valdības procedūras. Demokrātijas centrālā procedūra ir līderu atlase konkurētspējīgās vēlēšanās. Teorētiķi vēl joprojām atrod atšķirības starp racionālajām, utopiskajām un ideālistiskajām demokrātijas definīcijām. Diskusijas par demokrātiju kā normatīvo teoriju laika gaitā mazinās. Demokrātijas būtība ir lēmējpersonu vēlēšanas, bet demokratizācijas procesa kritiskais punkts ir valdības maiņa, kas nav norisinājusies brīvu, atklātu un godīgu vēlēšanu ceļā. Definēt demokrātiju tikai pēc vēlēšanām nevar. Dažiem cilvēkiem „patiesa demokrātija” ir arī efektīva iedzīvotāju kontrole pār politiku, atbildīga valdība, godīgums un atklātība politikā, kompetenta un racionāla apspriešanās, vienlīdzīga līdzdalība un vara u.c. Ievēlot politisko līderi demokrātiskā ceļā ir jāņem vērā, ka viņš var būt kādas citas grupas ieliktenis, marionete. Definējot demokrātiju ir jāņem vērā arī demokrātiskas politiskās sistēmas stabilitāte vai institucionalizācija. Stabilitāte ir centrālā dimensija jebkuras politiskās sistēmas analīzē. Politiskā sistēma var būt vairāk vai mazāk demokrātiska un vairāk vai mazāk stabila. Sistēmas, kas klasificētas kā vienlīdzīgas demokrātijas var krietni atšķirties stabilitātē. Ir ari jautājums, vai demokrātiju un nedemokrātiju aplūkot kā dihotomu vai ilgstošu mainīgo lielumu. Nedemokrātiskos režīmos nepastāv vēlēšanu sacensības un vispārīga balsošanas līdzdalība. Šajā kategorijā ir ierindojamas absolūtās monarhijas, birokrātiskās impērijas, oligarhijas, aristokrātijas, konstitucionāli režīmi ar ierobežotām vēlēšanu tiesībām, despotisms, fašistiskie un komunisma režīmi, militārā diktatūra u.c.
…