Ievads
1918. gadā Latvijā darbojās trīs dažādi politiskie spēki – nacionālpatriotiskie, lielinieciski un provāciskie. Katrs no tiem centās realizēt savas idejas un plānus Latvijā. Provāciskie spēki cerēja izveidot Baltijas hercogisti kā Vācijas valsts sastāvdaļu. Lielinieciskie spēki centās nodibināt Latvijā Padomju varu, bet nacionālpatriotiskie spēki, kuri bija pārstāvēti Latvijas Pagaidu valdībā, cerēja uz brīvu, neatkarīgu Latviju. 1918. gada rudenī Latvijas Pagaidu valdībai (kopš 17. novembra 1918. gada valdības galva ir Kārlis Ulmanis) bija jāpārvar milzīgas grūtības. Padomju Krievija anulēja Brestas miera līgumu, un sarkanarmija steidza atjaunot Krievijas valsti agrākajās robežās. Kārļa Ulmaņa valdība bija spiesta slēgt līgumus ar vāciešiem par kopīgas armijas veidošanu pret lieliniekiem. Tomēr 1918. gada decembrī pēc sarkanarmijas uzbrukuma padomju vara nodibinājās Latgalē un Vidzemē, bet 1919. gada sākumā arī Kurzemē un Zemgalē, izņemot nelielu teritoriju ap Liepāju. Taču jau 1918. gada 4. decembrī Maskavā tika izveidota Latvijas Padomju pagaidu valdība ar Pēteri Stučku priekšgalā. Jau 17. decembrī jauna Padomju valdība izdeva manifestu par neatkarīgas Latvijas padomju republikas nodibināšanu, bet 22. decembrī V.J.Ļeņins parakstīja dekrētu, ka Padomju Krievijas Tautas komisāru padome atzīst Latvijas padomju republikas neatkarību. Tomēr Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika bija cieši saistīta ar Padomju Krieviju, būtībā bija tās sastāvdaļa.
Vai Padomju Krievija centās palīdzēt Latvijai? Vai Stučka godīgi vēlējās palīdzēt savai tautai? Kāpēc P. Stučka tagad tiek dēvēts par valsts nodevēju? Kāpēc avoti tik atšķirīgi izsakās par viņu?
…
