Ir atšķirība starp “ielas bērniem” attīstītajās valstīs un jaunattīstītajās valstīs. Jaunattīstības valstīs “ielu bērni” pārsvarā ir zēni, kuri pametuši mājas, parasti ļoti trūcīgas, un apzinās, ka dzīve uz ielas nav nekas romantisks un tas nav sociāls protesta līdzeklis. Savukārt attīstītajās valstīs tipiski “ielas bērni” ir meitenes vai arī jaunieši vecumā virs 16 gadiem no ģimenēm ar vidējiem vai augstiem ienākumiem, kuri mājas uz laiku pamet personisku konfliktu dēļ.
Ventspilī “ielu bērni”, un pēc etniskā sastāva vairākumā ir čigānu tautības bērni. Čigāni jau no savas dabas un rakstura ir klejotāji un izdzīvotāju tauta. Ģimenes ar daudzajiem bērniem ir klejojušas no mājas uz māju, no ciema uz ciema, no pilsētas uz pilsētu. Ja 90-to gadu sākumā Ventspilī dzīvoja 900 čigānu, tad tagad to skaits ir pieaudzis līdz 1700. Tas arī izskaidrojams ar to, ka Ventspils pēdējos desmit gadus ir ļoti mainījusies un attīstījusies. Čigāni ir atceļojuši uz šejieni “labākas dzīves” meklējumos, bet labāku dzīvi nav iespējams atrast, ja nemāk lasīt un rakstīt. Apmēram 90% čigānu ir analfabēti no paaudzes paaudzē. Pēc veiktās aptaujas Ventspils vakara vidusskolā, kurā tika aptaujāti 65 ģimeņu vecāki, var secināt, ka izglītība šajā tautā tiešām ir zema.…
