Fjodora Dostojevska apgalvojums, ka „Šekspīrs ir pravietis, ko sūtījis Dievs, lai pavēstītu mums cilvēka un viņa dvēseles noslēpumu”, ir filozofisks un daudzslāņains. Tas rosina domāt ne tikai par Viljama Šekspīra literāro veikumu, bet arī par viņa darbu garīgo un ētisko dziļumu. Fjodors Dostojevskis, salīdzinot Šekspīru ar pravieti, nav domājis pravieti reliģiskā, burtiskā nozīmē, bet gan kā cilvēku, kurš spējis ielūkoties cilvēka slēptajās dvēseles emocijās, un lasītajam, lasot rakstnieka daiļradi, likt tās sasaistīt ar sevi. …
