Izglītība – mērķtiecīgi organizēta sabiedrības vēsturiskās pieredzes, kultūrvērtību apgūšanas, pārmantošanas, sistematizētu zināšanu un prasmju apguves, personības īpašību, pārliecību, attieksmju un vērtību veidošanās joma, atbilstošu praktisku darbību kopums un rezultāts.[2;73]
A.Broks šo definīciju izsaka kodolīgāk:
Izglītība ir īpaši organizēts dzīves pieredzes dzīvei ieguves mērķis, process un rezultāts.[1;86]
Izglītība, jeb izglītojošā darbība notiek gan atsevišķi katras personas, gan visas sabiedrības līmenī. Un tātad izglītības mērķis un rezultāts ir katras atsevišķas personas un arī sabiedrības izglītība. Izglītības būtība ir tās izglītojamo dzīves pieredzes izmantošana un papildināšana turpmākai dzīvei, jo tikai šāda cilvēka darbībai būs raksturīga izteikta mērķtiecība, kas ietvers procesu un rezultātu. Tikai teorijas un prakses vienotība, kas savstarpēji papildina viena otru, veidos pilnvērtīgu izglītojošo darbību, jeb izglītību.…
