Herakleits ir viens no tiem filozofiem kura darbos pirmajos parādās termins “kosmoss”, kas nozīmē kārtība, sakārtotība un visums, kas ir pretstats haosam. Šis kosmoss visas lietas apkopo vienā veselumā un pastāv mūžīgā kustībā, kas izpaužas pretstatu cīņā. Pretstatu cīņai – kosmiskajai kustībai ir regulējoša nozīme, tā regulē kosmisko līdzsvaru. Jebkura lieta ir nepilnīga bez sava pretstata, patiesībā tā ir tikai puse no sevis, vai pat nepastāv. Piemēram gaisma nepastāv bez tumsas, klusums nevarētu pastāvēt bez skaņas, u. c. un šie pretstati nomāc viens otru.
Uguns Hērakleita filozofijā tiek dievišķota, bet ne tādā ziņā ka tā tiktu personificēta vai tiktu radīts kāds mitoloģisks tēls, bet gan drīzāk tā tiek uztverta kā kosmiskās kustības simbols, jo tai tāpat kā kosmosam piemīt iekšēja paškustība, patiesībā šis uguns arī ir kosmosa kustības cēlonis.…
