Kas attiecas uz makroekonomisko attīstību, tad galvenā atšķirība ir tas, ka valsts attīstījās nevis pēc sociālā tirgus saimniecības principiem, bet pielietojot neoliberālo jeb anglosakšu attīstības modeli, kas ir tuvāks ASV ekonomikas modelim. Šim modelim bija raksturīgs tas, ka valsts turpināja atbalstīt kapitālisma klasiskās tradīcijas, attīstot savu ekonomiku uz brīvas uzņēmējdarbības principiem. Taču, pēc 2. pasaules kara pie varas nāca leiboristi-viņu koncepcija bija plaša valsts monopolu sistēma. Leiboristu sistēmas sašaurināšana tika uzsākta 1979. gadā, kad pie varas nāca konservatīvo partija ar Margaritu Tečeri priekšgalā. Pēc tam bija vērojamas divas nopietnas ekonomiskās krīzes, pirmā krīze izpaudās kā valsts iegrimšana pašapmierinātā stagnācijā, bet otrā krīze bija vispārējs ekonomikas atslābums pasaulē, kas ļoti sāpīgi ietekmēja tieši Lielbritānijas ekonomiku. Mūsdienu makroekonomiskajai situācijai raksturīgs: zems bezdarba līmenis; labvēlīga nodokļu politika; labvēlīgs investīciju klimats; attīstīta augsto tehnoloģiju nozare. Tātad, Lielbritānija ir astotā ekonomiski spēcīgākā valsts pasaulē. Lielbritānijas ekonomika ir viena no stiprākajām Eiropā, kur inflācija un bezdarbnieku skaits ir zems. Tās ekonomika, galvenokārt, ir balstīta uz privātajiem uzņēmumiem. Kopš pēdējās globālās ekonomiskās lejupslīdes, kas notika no 2001.-2003.gadam, Lielbritānijā ir novērota pastāvīga izaugsme. Līdz ar to ir piepildījies Lielbritānijas valdības ekonomikas stratēģijas paredzējums uzlabot ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības līmeni, panākot stabilu ekonomisko vidi, kas ir balstīta uz zemu inflāciju, piesardzīgu valdības aizņemšanās līmeni, labākiem nosacījumiem ilgtermiņa investīcijām rūpniecībā, infrastruktūrā, zinātnē un tehnoloģijās, kā arī izglītībā un apmācībās.…
