„Atdarījās iznīcības vārti. Latviešu zemi pārpludināja inde. Tā iesūcās zemē, piesātināja gaisu, asiņainiem tvaikiem aizklāja sauli, lai bērns, tikko dzimis, iezīstu to ar mātes pienu, lai sieva zaudētu savu roku spēku un tikuma slavu, lai vīrs pašā briedumā izkalstu un viņa gods un gara stiprums kļūtu kā prauls, kas nav vairs spējīgs ne jaunus asnus dzīt, ne pats savu svaru nest..”
Šī inde bijāt Jūs, kas izpostīja visu, kas bija pa ceļam. Jūsu izkropļotā dzīves uztvere ir iznīcinājusi tūkstošiem nevainīgu cilvēku dzīves, prātus! Personīgi mani satriec šie fakti, cik daudz Jūs esat darījis ļauna manai dzimtenei, maniem tautiešiem – cik daudz šī nabaga tauta ir cietusi! Pētot šos vēstures pierādījumus, es secinu – Jūs neesat cilvēks, Jūs esat kā mēra sērga, kas aiz sevis neatstāj dzīvības paliekas, kas tīksminās par mokošu nāvi un uzspļauj visam ētiskajam! Jums cilvēcība, cieņa, gods ir sveši!…
