Autoritārais režīms sekmēja nacionālās kultūras attīstību. Bija daudz pozitīvu rezultātu, jo valsts atvēlētie līdzekļi zinātnes, kultūras un izglītības attīstībai katru gadu auga. 1934. Gadā tika pieņemts jauns Kultūras fonda likums. Ar šo likumu fonda padome tika likvidēta, jo Kultūras fonda pārvaldei bija jānonāk K. Ulmaņa cilvēku rokās. Lieli līdzekļi tika piešķirti pieminekļu aizsardzībai, zinātnisku darbu publicēšanai, zinātnieku pētījumiem un ārzemju braucieniem, LU rakstu izdošanai utt. Katru gadu zinātnieku atbalstam fonds izlietoja apmēram 95000 Ls, bet zinātniskās literatūras izdošanai 50000 Ls. Tas jūtami palielināja zinātniskās literatūras izdošanu latviešu valodā. Atbalstu saņēma arī mūziķi, mākslinieki, muzeji, mākslas galerijas un dažādi mākslinieciskās jaunrades veidi. Labus rezultātus guva K. Ulmaņa “Draudzīgais aicinājums” 1935. Gadā visiem Latvijas pilsoņiem dāvināt dzimtās skolas bibliotēkai grāmatas un līdzekļus to iegādei. Tā rezultātā skolas saņēma 1.7 miljonus grāmatu, 4500 gleznu, kā arī radioaparātus, mācību līdzekļus un daudz ko citu. “Draudzīgais aicinājums” darbojas arī mūsdienās. Un jāatzīst ka veiksmīgi.
…
