Funkcionālisms. Galvenā pārstāve funkcionālisma teorijā par dzimumu ir Miriama Džonsone (Miriam Jonson). Kā funkcionāliste un feministe Džonsone pirmām kārtām apstiprina funkcionālisma neveiksmīgos mēģinājumus adekvāti izpētīt sieviešu neizdevīgo stāvokli sabiedrībā. Viņa atzīst, ka Talkota Pārsona teorijā par ģimeni netīši ir radušies seksistu aizspriedumi un, ka funkcionālismā mēs varam sastapties ar tēmām, kas skar sociālo nevienlīdzību, dominēšanu un apspiešanu rašanās tendenci, kad tiek runāts par sociālo kārtību.
Džonsone savos darbos ir pētījusi dzimumu sakarības daudzajās Pārsona pamattipoloģijās. Visnozīmīgākais funkcionālisma izpratnē par dzimumu ir Džonsones uzskats, kas saistīts ar Pārsona konceptu par ekspresīvajām un instrumentālajām lomām, viņa tēzes par ģimenes attiecībām ar citiem institūtiem. Ģimenei ir funkcijas, kas atšķiras no ekonomikas un citām „publisko” institūciju funkcijām: tā socializē bērnus un emocionāli atbalsta arī pieaugušos ģimenes locekļus, tā veic arī vērtību atražošanu. Šajās aktivitātēs sievietei ir jāmāk orientēties. Sievietes funkcijas ģimenē ietekmē viņas funkcijas visās citās sociālajās struktūrās, īpaši ekonomikā. Sievietes ir kā radītas ekspresīvām profesijām un profesijās, kur dominē vīrieši, no sievietes tiek gaidīts, lai viņa būtu ekspresīva.…
