Viduslaiku dzīve bija noteikta sava kārtības un kārtu izpratne. Ikviens sabiedrības loceklis ieņēma tam pienākošo vietu. Katrs apzinājās, pie kādas kārtas tas ir piederīgs. Visam pāri valdīja apziņa, ka pasauli, tādu ka tā ir, iekārtojis Dievs.
Būtiski bija tas, pie kādas kārtas cilvēks piederēja – pie dižciltīgajiem, garīdzniekiem , dzimtcilvēkiem vai pie kādas citas. Cilvēku nevienlīdzību baznīca skaidroja kā pirmatnēja grēka sekas. Viduslaiku sabiedrība sevi apzinājās kā noslēgtu veidojumu, kas atrodas Dieva ziņā. …
