Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.05.2018.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 1.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 2.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 3.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 4.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 5.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 6.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 7.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 8.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 9.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 10.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 11.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 12.
  • Konspekts 'Tiesību objekti', 13.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Tiesību objekts    4
2.  Ķermeniskas lietas    5
3.  Lietu kopības    6
4.  Uzņēmums    7
5.  Intelektuālais īpašums    9
6.  Normatīvie Akti    11
Darba fragmentsAizvērt

Intelektuālais īpašums
Ar jēdzienu "intelektuālais īpašums" izplatīti, bet neprecīzi apzīmē dažādas tiesības — nemateriālus labumus, zināšanas, pieredzi un citus līdzīgus objektus, kurus raksturo to nemateriālā daba un fakts, ka tos var izteikt un novērtēt naudā vai citos mantiska rakstura ekvivalentos.
Uzmanība vairāk tiek pievērsta tā apjomam, nevis saturam. Likumdošanas ceļā tiek noteikts, ka uz atsevišķu veidu nemateriāliem objektiem ekskluzīvas to izmantošanas tiesības ir šo objektu radītājiem vai citām likumā paredzētām personām.
19. gadsimta beigās beļģis Edmons Pikārs (Edmond Picard) izstrādā teoriju par intelektuālajām tiesībām (droits intellectuels), vācietis Džozefs Kotlers (Joseph Kothler) teoriju par tiesībām un nemateriāliem labumiem (Immaterialguterrecht). 20. gs. sākumā francūzis Pols Rubjē (Paul Roubier) piedāvā teoriju par tiesībām uz klientūru (droits de clientele).
Kā galvenās autortiesību atšķirības no īpašuma tiesībām visās teorijās tiek uzsvērts tiesību terminētais raksturs, nemantiskās tiesības, objektu pavairošanas neierobežotā iespēja un to lietošanas (usus) specifika.

Autora komentārsAtvērt
Atlants