1.uzd. A.Pumpura dzejoļa ″Imanta″ iemūžinātā latviešu tautas varoņa tēla izveidojuma vēsturiskais un mākslinieciskais pamatojums.
Andreja Pumpura dzejolis ″Imanta″ ir rakstīts 1874. gadā. Šā dzejoļa sižets ir saistīts ar vēsturiskiem notikumiem. No Indriķa hronikas ir zināms, ka lībiešu karavīra vārds, kas nodūra bīskapu Bertoldu ar šķēpu pirmajā kaujā starp lībiešiem un krustnešiem 1198. gadā, bija Imauts (Imanta). A. Pumpurs attēloja šo cīnītāju par visas latviešu tautas varoni. Imantam tiek piedēvēts heroiskā cīnītāja tēls, kuru atspoguļo balādiskajā dzejolī ″Imanta″.
127 metrus augstais Zilais kalns ir simbols, arhetips, garīgs tēls – latviešu tautas brīvības dziņu iemiesojums, kuru Garlībs Merķelis attēlojis savā darbā ″Vanems Imanta″. Arī A. Pumpurs izmantojis teiku par Zilajā kalnā apglabāto lībiešu vadoni Imantu, atveidojot to kā tautas atmodas personificējumu:
″Imanta nevaid miris,
Bet tikai apburts kluss,
No darbošanās rimis,
Zem Zilā kalna dus.″
…
