Iedzīvotāju neapmierinātības līmenis bija tik tālu kāpis, kas 1789.g. 14. jūlijā tauta devās uzbrukumā Bastīlijai (valsts cietums). Rezultātā bastīlija krita un trešā kārta (zemākā) kļuva daudz neatkarīgāka no valsts izpildvaras un tirānijas.
Pārskatot cauri Franču revolūcijas cēloņus, var secināt, ka nav viens konrēts cēlonis, kas izraisījis tiešā veidā revolūciju, bet tā ir vairāku faktoru mijiedarbība jeb vairāku iedzīvotāju slāņu neapmierinātības sekas pret pastāvošo iekārtu un tās darbībām. Revolucionāri nešaubīgi ticēja, ka dodas cīņā pret tirāniju. Muižnieki, pilsētnieki, zemnieki un inteliģence bija kļuvusi skeptiska pret karaļiem, birokrātiem un neveiksmīgo sistēmu. Franču revolūcijas norises laikā, 1790.g. pavasarī, Parīzē, Nacionālās sapulces frakcija un to domubiedri nodibināja jakobīņu apvienību, kas pārauga par radikālu politisko partiju. Tomēr ar jakobīņu palīdzību kādu laiku tika panākta tautas vienlīdzība un tās līdzdalība valsts turpmākajā strukturālajā izveidē un politiskajās norisēs.
…
