Par debesu dievību pielūgsmi liecina seno hroniku un citu avotu autori, vairāku gadsimtu garumā atkārtoti rakstīdami, ka latvieši kā dievus pielūguši Sauli, Mēnesi, zvaigznes, Pēkonu, zibeni un negaisu. Šo ziņu pareizību apstiprina arheologi, saredzot liecības par debesspēku dievināšanu jau agrā dzelzs laikmeta ( 2. – 4. gs. )atradumos: kulta akmeņos, kapu piedevās, rotu ornamentācijā, kur kā iecienītākie rotājuma elementi redzami Saules un Mēness simboli: aplīši, slīpie un taisnie krustiņi, kā arī trijstūrīši. Debess parādību pielūgsme atspoguļojas dažādu piekariņu – amuletu nēsāšanā. Piemēram, bijibā pret Pērkonu nēsēti tā simboli – cirvīši.Uz uguns, Saules vai Pērkona kultu norāda šķiltavakmeņi seno kulta vietu depozītos.…
