Nezinu, kādēļ tieši šī dziesma man ienāca prātā, runājot par latviešiem, kuri aizceļo uz Angliju, Īriju, Norvēģiju, Zviedriju, pēdējā laikā arī uz Austrāliju. Gājputni gan parasti cenšas atgriezties mājās, bet kā būs ar tiem tūkstošiem, kas aizceļojuši no Latvijas, to rādīs tikai laiks. Esam jau visi dzirdējuši, ka daba nemīl tukšumu, un to vietā, kuri aizbrauc uz ekonomiski attīstītajām zemēm, kur pagaidām dzīves apstākļi ir labāki kā Latvijā, darbu var atrast vieglāk un nopelnīt vairāk, nāks citi gribētāji dzīvot Latvijā. Vai nu mēs to gribam vai nē.
Šī gada 10. un 11. novembrī man bija vienreizēja iespēja piedalīties Latvijas Kristīgās Akadēmijas (turpmāk tekstā LKrA) rīkotajā starptautiskajā konferencē par migrācijas tēmu: “Atrasts Amerikā – kāpēc? Migrācija: teoloģiskie, cilvēktiesību un sociālekonomiskie aspekti”, kura norisinājās Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Šī tēma Latvijā ir ļoti aktuāla, un šīs konferences gaitā tika runāts par prognozēm saistībā ar migrāciju, kuras nebūt nav optimistiskas.…
