Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.09.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Regīna Ezera "Varmācība"', 1.
  • Konspekts 'Regīna Ezera "Varmācība"', 2.
  • Konspekts 'Regīna Ezera "Varmācība"', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Elīza bija pārdevusi savu govi, lai varētu aizsūtīt naudu Solvitai. Autore Elīzu pazina jau septiņus gadus. Elīzes māja gruva kopā ar viņu, Elīzai palika 66 gadi. Uz nāves gultas Elīza nolēma autorei atklāt sava mūža lielāko noslēpumu, viņa izstāstīja, ka bija slēpusi Ēriku, kas bija piedalījies grupveida izvarošanā. Ēriks bija pakāries Meža – Eriņos. Viņa ar Justu bija aprakuši Ēriku mežā. Tajā vakarā Justs bija dzēris un raudājis. Elīza jutās vainīga par Ērika izdarīto, jo viņš bija viņas dēls un viņa bija Ēriku uzaudzinājusi. Vēl Elīza domāja par to, kā viņas dzimtas vīriešu dzīves atkārtojas. Par to kā viņas tēvs Ernests bijis slaists, viņš bija kara veterāns un to vien darīja, kā staigāja pēc visādiem papīriem, kas pierādītu, ka viņš nav darba spējīgs. Elīzas brālis Augusts bijis tieši tāds pats kā tēvs, viņš karā bija zaudējis roku, bet viņam bija ļoti gudra galva, lai gan viņš maz to izmantoja, bet vairāk dzēra. Un Augusta dēls Justs arī bija dzērājs un varmāka, jo nepārtraukti sita savu sievu.
Elīza nomira. Viņas acis nebija laicīgi aizvērtas, tāpēc tās bija pusvirus. Pēc bērēm, ejot mājās, autore raudāja.

Autora komentārsAtvērt
Atlants