Senās Hellādas olimpiskās spēles atšķīrās no tagadējām gan ar noteikumiem, gan dalībnieku sastāvu, gan sporta veidiem. Parasti tās sākās pilnmēness fāzes pirmajā dienā pēc vasaras saulgriežiem, tas ir , 22. jūnijā, un ilga 5 dienas. Bet citi avoti vēstī, ka parasti tās sākās 11. hekatombeonā (11. jūlijā notika liela upurēšana). Atšķirībā no mūsdienu starptautiskajām spēlēm senatnē olimpiādes notika vienā un tajā pašā vietā – Olimpijas pilsētā Alfejas upes krastā. Senās Hellādas olimpiskās spēles atšķīrās no tagadējām gan ar noteikumiem, gan dalībnieku sastāvu, gan sporta veidiem.
Olimpiskās spēles nodibinājis slavenais Hērakls, . viens no mazā Zeva kalpiem. Sacīkšu kārtību un noteikumus izstrādājuši Spartas Likurgs un Elīdas Ifīts, noslēgdami savienību olimpiāžu rīkošanai.
Hellēņu polisas (pilsētvalstis senajā Grieķijā) noslēdza svēto savienību šo sacensību rīkošanā 776. g. p.m.ē. Spēles tika rīkotas no 776. gada pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 394. gadam. Pirmo olimpisko spēļu organizēšana, kļuva par grieķu laika skaitīšanas sākuma gadu. Īpaši olimpiskās spēles uzplauka 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad tajās piedalījās visi Hellādas brīvie pilsoņi, arī grieķi no kolonijām.…
