Krusta karu sekas.
Krusta karu sekas bija daudzu Eiropas muižnieku dzimtu izzušana, visi to vīriešu kārtas pārstāvji kampaņu laikā bija krituši. Dižciltīgās dzimtas, kuru saknes iesniedzās laikā, kad Romu iekaroja barbaru ciltis, vienkārši pazuda. Rezultātā Eiropas monarhi pirmoreiz bija spiesti piešķirt muižnieka titulus, radot jaunu aristokrātiju. Šai ziņā ģerboņiem bija svarīga nozīme, jo bieži vien vienīgais pamats iecelšanai muižnieka kārtā un dižciltīgās izcelsmes dokumentālais pierādījums bija no Svētās zemes atvestais ģerboņa vairogs.
Lai gan Jeruzaleme, Betlēme un Nācarete Sestā Krusta kara laikā tika atkarotas, nākamie Krusta kari bija neveiksmīgāki viens par otru un Svētā zeme soli pa solim nonāca musulmaņu rokās pilnībā. Taču ne visi Eiropā Krusta karos bija tikai zaudētāju lomā. Itālijas tirdzniecības pilsētas, kas finansēja un apgādāja krustnešu ekspedīcijas, ieguva Bizantijas teritorijā nozīmīgas ekonomiskas privilēģijas. Rezultātā arvien lielāka daļa impērijas saimniecības nonāca to rokās.
…
