Vēžveidīgie dzīvo pārsvarā ūdenī, tikai nedaudzi vēži ir pārgājuši dzīvot uz sauszemes, piemēram, mitrenes. Tie izplatīti visā pasaulē. Barošanās ļoti daudzveidīga – no filtrēšanas, piemēram, sprogkājvēžiem, līdz aktīvai medīšanai, piemēram, sānpeldēm. Zināmas arī parazītiskas sugas, piemēram, daļa airkājvēžu. Daudzi sīkie vēži ir nozīmīgs citu dzīvnieku (galvenokārt zivju) barības objekts. Daudzus, piemēram, upesvēžus, krabjus un garneles, pārtikā izmantojam arī mēs.
Vēžu klasē zināmas > 40 000 sugas. Klasē vairākas apakšklases, no kurām Latvijā pārstāvētas 4 – žokļkājvēži (Maxillopoda), žaunkājvēži (Branchiopoda), gliemeņvēži (Ostracoda) un augstākie vēži (Malacostraca). Žokļkājvēžus Latvijā pārstāv 3 kārtas – airkājvēži, sprogkājvēži (Cirripedia) un žaunastvēži (Branchiura), žaunkājvēžus – 2 – bezčaulvēži (Anostraca) un lapkājvēži, bet augstākos vēžus 5 kārtas – šķeltkājvēži, kumacejvēži (Cumacea), vienādkājvēži, sānpeldvēži un desmitkājvēži, kopā > 240 sugas.
…
