Sākumskolas bērnu psihiskās attīstības robežas nosaka bērna individuālās attīstības līmenis un īpatnības. Katram vecumposmam ir savas raksturīgas īpatnības. Skolas vecumā par vadošo darbību kļūst mācīšanās, kas sekmē zinātņu pamatu apguvi. Šajā laikā galvenokārt attīstās izziņas procesi un intelektuālā sfēra.
Bērna izziņas procesu pārkārtošanās sākas līdz ar iestāšanos skolā. Jauni rādītāji saistās ar visu izziņas procesu pārkārtošanos no netīšajiem uz tīšajiem procesiem. Perioda beigās visiem bērniem vajadzētu spēt pašiem kontrolēt savu uzmanību, iegaumēšanu, reproducēšanu. Sākumskolas vecums ir visgrūtākais aktīvās mācīšanās laiks, jo jāapgūst pamatiemaņas, uz kurām balstīsies visa turpmākā izziņas darbība – jāiemācās lasīt, rakstīt, pastāvēt sabiedrībā.
Skola ir tas veidojums, kas būvē pamatus sistemātiskai un mērķtiecīgai strādātprasmei. Bērni šajā laikā jūtamāk tiek pakļauti vienaudžu grupām. Tas ir gan vēlami, gan nevēlami, jo rodas plašas iespējas gan pašapziņas celšanai, gan graušanai [2.,43]. Tas ir laiks, kad sāk saasināties daudziem bērniem parasti tik būtiskā vajadzība iegūt apkārtējo atzinību, ar ko skolā var arī neveikties. Parādās vēlme redzēt sava darba vērtējumu – ja ir panākumi, veidojas centība, ja nav – nostiprinās mazvērtības sajūta.
…
