Ievads antīkajā literatūrā

Sīko zemes īpašumu atjaunošanu. Lopkopību, biškopību, graudkopību, augļu koku audzēšanu. “Eneīda” Eposs pēc Homēra parauga. Poēma prasīja lielu zinātnisku pētniecības darbu, iepazīšanos ar plašu mitoloģisku un vēsturisku materiālu. Sižetsas sadālās 2 daļās: Eneja maldīšanās(“Odiseja”) un kari Itālijā(“Iliada”). Atšķirībā no Homera eposa, kas pilnīgi gremdējas pagātnē, Vergilijam mīts vienmēr savijas ar tagadni. Cilvēka nodomus ietekmē dievišķais. Idealizē romiešu senatni, tās dzīvesveidu un ticējumus. Darbojošās personas visbiežāk redzamas emocionāla satraukuma stāvoklī. Spēcīgi un koncentrēti dialogi un monologi. Vergilijs kļuva “klasiķis”, visa tupmākā romiešu dzeja ir pilna ar aizguvumiem no viņa darbiem, skolās bija galvenais avots no kura mācīties valodu un stilu.
Kvints Horācijs Flaka 65.-8.g.p.m.ē. Dzejnieks. Ievieš, attīsta pantmēru daudzveidību. Satīras Odas “Dzejas māksla” Teicieni: “Es sev uzcēlu pieminekli”, “Zelta vidusceļš” “Epodi” sāk ar politisko dzeju, ar kvēlu protestu pre nepārtrauktajiem pilsoņu kariem, cildina lauku dzīves jaukumus. Parodijas par mīlas elēģijām. “Epodi” ir 1. solis uz stingru klasisku stilu. Izdod 2 satīra krājumus. Individuālās laimes problēmas kļūstpar centrālo problēmu visā Horācija dzejā. Viltus ceļi uz laimi, dzīšanās pēc šķietamiem labumiem ir Horācija satīras galvenie objekti. Izsmieklu nomaina ironija, dzejnieks grib runāt patiesību smejoties.
Publijs Ovidijs 43.-18.g.m.ē. debitē ar mīlas elēģijām. “Mīlas dzejoļi” saskaņā ar elēģijas tradīcijām krājumam ir sava varone Korina, bet tikai daži dzejoļi veltīti viņai. Literārās vērtības: spilgti sadzīves skicējumi, psiholoģisku novērojumu smalkums, asprātība. Nepiekrīt pagātnes cildināšanai un veco tikumu atdzīšanas lozungam. Ovidijs nepretendē uz dziļu jūtu tēlojumu. Ienes dzejā retoriskā stila principus. Tas izpaužas 1 temata bezgalīgajās variācijās. Ovīdija daiļredes trūkumi ir satura nenozīmīgus, vienmuļība, autora jūsmošana pašam par sevi. “Varones” “Medeja” romiešu trģēdijas 1 no labākajiem darbiem. “Mīlas māksla”1.g.p.m.ē.-1.g.m.ē. Rokasgrāmata kā atrast, iegūt, saglabāt mīlu. Pamācība sniegta vispirms vīriešiem pēc tam sievietēm. “Fāsti” apkopo svētku tradīcijas. “Tristija” = “Skumjie dzejoļi” elēģiju krājums. Temati: žēlošanās par bargo klimatu, par draugu neuzticību, uzticīgās sievas cildinājums, dzejas cildināšana, jo tā vienīgā mierināja skumjajā dzīvē.
…