1.cēliens (399. lpp)
Jāzeps, apmēram 17 gadus vecs jauneklis, sarunājas ar tēvu Jēkabu, viņu biedē brāļu agresivitāte, nicīgus pret Jāzepu. Kopš māte Raele mirusi, vienīgais tuvais cilvēks ir tēvs, jo brāļi viņam garīgi sveši: tie mīl ganu dzīvi, lopu kaušanu, bet Jāzeps to visu nicina. Viņam tuvāks ir sieviešu darbs- zemkopība.
Gan tēvs, gan dēls smagi pārdzīvo mātes Raeles nāvi, jo viņa izstaroja maigumu un mīlestību- viņas laikā pat brāļi bija maigāki. (408. lpp) Ierodas brālis Juda (kareivīgs un taisnīgs cilvēks), sūdzas tēvam par Jāzepa nolaidību (viņa dēļ vairākas aitas noklīdušas), brīdina no brāļu naida un atriebības.
Judu ļoti sāpina tēva atzīšanās, ka Jāzeps ir mīļākais dēls, jo ir mīļākās sievas Raeles dzemdēts un tik līdzīgs tai. Brāļiem paliek tikai mīlestības pabiras, skumji secina Juda.
(416 lpp) Ierodas pārējie 9 brāļi, saniknoti, jo noskrējušies, Jāzepa noklīdušās aitas meklēdami, vēl jo vairāk viņus sanikno tēva nevēlēšanās viņu sodīt.
Kad brālis Zebulons par nepaklausību sit 7-gadīgo Benjamiņu (otru Raeles dēlu), Jāzeps mazo brāli dedzīgi aizstāv, tādējādi izsaukdams sašutumu brāļos, jo atļāvies roku pacelt pret vecāko brāli. Brāļi sastājas ap Jāzepu, lai uzbruktu, bet Jāzeps aizstāvas ar nazi.
(435. lpp) Jāzeps atzīstas mīlestībā brāļiem un lūdz tiem piedošanu, viņam ir svarīgi izlīgt, bet neviens no brāļiem pie viņa neiet. Pat Juda ne, tikai piemin, ka viņiem nepieņemama ir Jāzepa citādība, uz ko Jāzeps atbild, ka katrs taču ir savs- ar citiem nevienādojams.…
