Šīs noveles virsraksts atbalsojas caur visai novelei ar galvenā varoņa palīdzību, kurš arī ir tas sevis pārvarētājs. Galvenais varonis- Pēteris Immerfrejs- stāstīja dažādus dīvainus stāstus, kas dažbrīd tiešām izklausījās neticami, bet cilvēki jau ir dažādi un stāsti arī. Sevis pārvarēšana ir savu baiļu pārvarēšana, ko, zināmā mērā, Immerfrejs darīja, vai arī izlikās, ka to dara.
Šī baiļu pārvarēšana, manuprāt, vairāk izskatījās pēc tieksmes sevi parādīt - citu acīs celt savu sabiedrisko stāvokli. Zināmā mērā tas nonāca līdz aplamībai, kad Pēteris Immerfrejs karājās pie savas darba biedrenes loga nama piektajā stāvā, lai pierādītu, ka ir sevi pārvarējis un vairs nebaidās no augstuma. Bet visvairāk šis cilvēks sevi pārvarēja atļaujoties vairs nebūt vientuļš dīvainis, bet gan atļaujoties uzdrīkstēties iemīlēties un izjust simpātijas pret pretējā dzimuma pārstāvi.
Vislielākā sevis pārvarēšana ir iekšējā (psihes) baiļu pārvarēšana, nevis ieraugāmo baiļu pārvarēšana, jo tas, ko mēs jūtam un kā jūtamies, esam paši.…
