-
Futūrisms
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Futūrisma vēsture | 4 | |
| Futūrisms arhitektūrā | 6 | |
| Futūrisms mūsdienās | 8 | |
| Futūrisma stilā celtas ēkas | 9 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 10 |
Futūrisms aizsākās 20. gadsimta sākumā Itālijā, kur, atšķirībā no dinamiskajiem procesiem citās Eiropas valstīs, valdīja sociāla un kultūras stagnācija. Māksla netika līdzi tehnoloģiju attīstībai un māksliniekiem bija kaut kas jādara, lai „modernizētu” mākslu, lai kultūra sevi apliecinātu laikmetīgās dzīves nozarēs, kā arī lai to saprastu modernais, tehnoloģiski un tehniski domājošais cilvēks. Šajā laikā modē bija dažādi manifesti, kas nereti izraisīja publiskus skandālus, bet kā uzskatīja futūristi, tieši tas liecināja par tehniskās civilizācijas triumfu. Itāliešu dzejnieks Filipo Tommazo Marineti franču laikrakstā Le Figaro 20. februāra numurā publicēja „Futūrisma manifestu” un tādā veidā bruģēja sev ceļu ar agresīvu, bravūrīga patosa piesātinātu retoriku, aktīvu propagandu un publiskiem skandāliem.. Manifests sastāvēja no ievadteksta un 11 programmas punktiem, kuros tika izklāstītas radikālās izmaiņas kuras futūristiem būs jāievēro pārveidojot līdzšinējo pasauli. Futūristi slavināja kustību, dinamiku un enerģiju, mašīnu un cilvēka spēku. Futūristus fascinē arī nāve, interesē cilvēka tehnoloģiskais triumfs pār dabu, raksturīga arī kara glorificēšana un intensīvs nacionālisms. …
20. gadsimta sākumā, kad cilvēki vēl ticēja cilvēka prāta neierobežotām iespējām un jauno tehnoloģiju brīnumam, dzima jauns mākslas virziens – futūrisms. Tā nosaukums jau izteica galveno ideju – ticību nākotnei. Vārdu „futūrisms” iespējams tulkot kā „nākotnes māksla” (no latīņu futurum - nākotne). Tā laikmetīgās mākslas vēsturē bija pirmā kustība, kas pasludināja, ka viss ir sākams „no nulles”, ka „atšķirama jauna lappuse”. Futūrisma pamatā ir ideja, ka vecā pasaule ir visā pilnībā bez ierunām noliedzama un tās vietā liekama jauna – tāda, kur valda tehnika, ātrums un revolūcija.
