Dabas aizsardzības nozīme

Dabu mēs ikdienā uztveram kā ainavu. Latvijas daba ir ļoti skaista un daudzveidīga. Mēs varam lepoties, ka Latvija ir tik zaļa, skaista. Mums ir tādas dabas vērtības, kuras nav tik vienkārši atainot pat ar vārdiem.
Latvijas dabas apstākļus un to daudzveidību nosaka ģeogrāfiskais novietojums un Baltijas jūras tuvums, dažādie reljefa un hidroloģiskie apstākļi, kā arī cilvēka saimnieciskā darbība .
Cilvēka ietekme uz dabu un ainavām gadu gaitā ir mainījusies. Strauji pieaugot ekonomiskajai aktivitātei, kas veicina cilvēka labklājību, rezultātā noved pie lielāka spiediena uz vidi un dabas resursiem. Aizvien mazākas pēc platības paliek teritorijas, kuras cilvēks nav skāris.
Daudzviet cilvēks zemi izmanto lietderīgi un uzlabo to, bet citur, dzenoties pēc īslaicīgiem labumiem un mērķiem un neielūkojoties nākotnē, to ir degradējis vai pat izpostījis. Daba tiek pielāgota, lai kalpotu cilvēka dažādām ekonomiskajām vajadzībām kā lauksaimniecībā, tā mežsaimniecībā un būvniecībā.
Mazās dabiskās struktūras, kā avoti, purviņi, kas piešķir ainavai daudzveidību, pamazām izzūd.
Mēs - cilvēki esam dabas daļa, kas apzinās sevi un savu vietu. Daba ir ap mums – dzīva, mainīga un, šķiet, mūžīga. Mēs esam tie, kas dabā darbojas, kas to izzina un pārveido.
Dabai sabiedrībā ir ražošanas, zinātniska, veselības aizsardzības, audzinoša un estētiska nozīme.
Dabas nozīme ražošanā ir nozīmīga, jo produkti un materiāli, kurus cilvēks patērē, kā, piemēram, gaiss, ūdens, augu un dzīvnieku valsts produkti, derīgie izrakteņi tiek iegūti, izmantojot dabas resursus.
Dabas nozīme zinātnē arī ir ievērojama, jo dabas izpēte dod iespēju izzināt Visuma likumus. Piemēram, izmantojot cilvēka darbības neskartus dabas objektus, zinātniekiem rodas iespēja pareizi novērtēt cilvēka ietekmi uz dabu un rast atbildes dabas saglabāšanai nākotnē.
Dabas nozīme cilvēka veselības aizsardzībā atzīta jau sen. Tā, piemēram, meža klusums un gaiss, ūdens tuvums ir nozīmīgi faktori cilvēka veselības un darba spēju saglabāšanai un atjaunošanai.

…