Taču jau 1906. gadā, zinātnieks bija iesniedzis atlūgumu un 53 gadu vecumā devās pensijā. Tomēr arī šajā laikā Ostvalds nododas filozofisku uzskatu attīstīšanai un zinātnisku darbu rakstīšanai. Viņš bija īpaši ieinteresēts monisma filozofijā un karsti atbalstīja pacifistu kustību un izglītības reformas. Tā viņš mierīgi dzīvo turpmāko dzīvi līdz 1932. gada 4. aprīlī pēc īsas slimības Vilhelms Ostvalds mirst kādā no Leipcigas slimnīcām.
Dzīves laikā viņš ir sarakstījis divdesmit mācību grāmatas, nodibinājis elektroķīmijas biedrību un fizikālās ķīmijas žurnālu, valsts ķīmijas iestādes līdzdibinātājs, saņēmis goda doktora nosaukumu vairākās Vācijas, Lielbritānijas un ASV universitātēs, un, protams, saņēmis Nobela prēmiju par atklājumiem ķīmijā. Tāpēc, manuprāt, varam droši apgalvot, ka Vilhelms Ostvalds tik tiešām ir viens no izcilākajiem Latvijā dzimušajiem zinātniekiem.
…
