Modernās žurnālistikas mērķis, uz ko ārkārtīgi tiecas un cenšas realizēt dzīvē ir objektivitāte, atdalīta un neaizspriedumaina un ziņu un informācijas iegūšana un izplatīšana. Šāda veida objektivitāte ļauj cilvēkiem nonākt pie secinājumiem par pasauli un notikumiem bez žurnālista subjektīvā viedokļa, kas varētu ietekmēt informācijas pieņemšanu vai noraidīšanu. Daži, kuru mērķis ir lēmumu pieņemšana balstoties uz faktiem, nevis uz aizspriedumiem vai māņticību, piekristu šādam uzdevumam. Taču diemžēl, ka šādu uzdevumu nav iespējams izpildīt. Kamēr cilvēki iegūst, uzkrāj un izplata informāciju un ziņas, objektivitāte ir nerealizējams sapnis.
Kā ārējās realitātes, cilvēki, vietas un lietas eksistē tikai kā atsegti rāmji, struktūras. Prāts projektē segumu, formu, siltumu, krāsas un citas īpašības un iezīmes. Tāpēc katra cilvēka prāts izstrādā savu iluzoro pasauli un kopīgās realitātes minimuma. Kopīgā pasaule ir tās lietas, ko cilvēki uzskata par kopīgām: rozes smarža, vijoles skaņa, ābola garša utt. Cilvēki var dalīties realitātē, taču pasaule, kas tiek konstruēta no šīs realitātes var un tā variē, balstoties uz katra indivīda uztveri un pasaules redzējumu. Katra cilvēka pasaule atbilst un pielāgojas savam kulturāli definētām ekspektācijām. …
